1850. gados norvēģu zemnieka dēls Sondre Norheims no Telemarkas attīstīja īpašu kalnu slēpošanas pagrieziena stilu. Pēc 1888. gada Norvēģijā un vēlāk arī citur tas tika iesaukts par “Telemark” stilu, pēc Norheima dzimtā reģiona nosaukuma.
Slaloma slēpēm visa pēda ir pievienota pie slēpes. Savukārt “Telemark” slēpēm papēdis brīvi no tās atraujas, tāpat kā distanču slēpēm. “Telemark” slēpes faktiski ir distanču slēpes, kas piemērotas nobraucieniem no kalniem. Viena slēpe pagriezienā tiek izvirzīta nedaudz pa priekšu otrai, un tas ļauj slēpotājam viegli veikt pagriezienus kalna nogāzē. Dažās valstīs “Telemark” slēpošanas stils tiek saukts par free-heel (brīvais papēdis) slēpošanu.
Foto: www.freeheelgranola.com
“Telemark” stils ātri izplatījās visā pasaulē. Kopā ar Kristiānijas (vecais Norvēģijas galvaspilsētas Oslo nosaukums) stilu, t.i., pagriezienu uz paralēlām slēpēm, tas vienlīdz plaši tika lietots līdz pat Otrajam pasaules karam. Vēlāk “Telemark” pakāpeniski zaudēja popularitāti, taču 1970. gados atkal piedzīvoja strauju atdzimšanu vispirms ASV, bet vēlāk arī Centrāleiropā, Zviedrijā un Norvēģijā. Tā atkārtoti dzimušais “Telemark” stils atgriezās mājās Norvēģijā, kur tas bija radies.
Šodien “Telemark” slēpošana ir populāra gan Eiropā, gan ASV un citās pasaules daļās. Daudzās valstīs ir “Telemark” entuziastu klubi. Ik gadu pavasarī notiek starptautiski “Telemark” entuziastu festivāli, piemēram “La Skieda” Livinjo (Livigno) Itālijā vai Vistlerā (Whistler) Kanādā, kuros ikreiz vienuviet pulcējas tūkstošiem slēpotāju. Cilvēkus “Telemark” piesaista ar iespēju atstāt pārpildītās, sagatavotās slēpošanas nogāzes un traukties lejā pa neskarto, dziļo pulverveida sniegu. Viņi atrod šo slēpošanas veidu ne tikai par jautru, bet arī piepildītu ar uzmundrinošu brīvības sajūtu. Mūsdienās “Telemark” maz atšķiras no 19. gadsimta slēpošanas. Tāpat kā Sondres Norheima laikā, arī tagad slēpēm ir izliektas malas un pagrieziena paņēmiens arī ir tāds pats. Vienīgi ekipējums ir nedaudz modernizēts.
Foto: Žanis Isajevs slēpojumā
Mūsdienās “Telemark” pasaules kausā un pasaules čempionātā sacenšas daudzu valstu komandas. Savukārt Starptautiskā Olimpiskā komiteja apsver “Telemark” iekļaušanu ziemas olimpisko spēļu programmā.
Latvijā “Telemark” sper pirmos soļus pēc daudzu gadu aizmirstības. Tirzas pakalni, kas veido Tirzas upes senlejas nogāzes, pie Liepām ir īpaši piemēroti “brīvā papēža” kāpieniem un nobraucieniem. 2015. gada februāra sākumā pēc gadu desmitiem ilgušas aizmirstības tie beidzot sajuta “Telemark” slēpju metāla malu griezienus. Jau februāra beigās Slēpju muzeja atklāšanas ietvaros skatītāju klātbūtnē turpat nogāzē pie muzeja notika pirmie “Telemark” publiskie paraugdemonstrējumi un brīvprātīgo izmēģinājuma braucieni.
Tirza ir kļuvusi par Latvijas “Telemark” attīstības centru. Būtu tikai stabila sniega sega, ar kādu pēdējos gados ir problēmas... Kamēr (piemēram, 2016. gada februāra sākumā) dabīgā sniega kārta Tirzas nogāzēs ir pagaisusi, Tirzas Telemarka biedrības biedri ir spiesti slīdēt pa mākslīgo sniegu kalnu slēpošanas trasēs citur Latvijā vai doties svešatnē. Tomēr, par spīti nelabvēlīgiem laika apstākļiem un grūtībām Latvijā iegādāties piemērotu ekipējumu, Tirzas Telemarka biedrības biedri (divi biedri, trīs kandidāti un viens goda biedrs) neskumst - pirmie soļi ir izdarīti, tātad būs arī nākamie!
Izvēlies Daini Pūku!
KONTAKTI
© Copyright - Nils Treijs, 2016