sl3 sl3 sl3 sl2 sl4

Tirzas slēpju muzejs

Slēpju muzejs

 

Tirzas slēpju muzeja pamatuzdevums ir atspoguļot Latvijas slēpošanas vēstures, tradīciju un kultūras attīstību no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsdienām.

Muzeja krājumā var iepazīties ar Latvijas slēpošanas vēsturi un slēpju ražošanu Latvijā līdz Otrajam pasaules karam un pēc tam, ar atsevišķu PSRS slēpju rūpnīcu vēsturi, sākot ar 20. gs. 20. gadiem, kā arī ar citiem materiāliem. Tirzas slēpju muzeja kolekciju veido Latvijā un citās valstīs ražotas slēpes, slēpju stiprinājumi, slēpju zābaki, slēpju nūjas un citi slēpošanas aksesuāri, kas lietoti Latvijas teritorijā no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 80. gadiem.  

 

Latvijas sporta biedrības slēpotāji Mežaparkā, Rīgā, 1926g. Foto: Atpūta Nr.66

Latvijas sporta biedrības slēpotāji Mežaparkā, Rīgā, 1926g. Foto: Atpūta Nr.66

 

Muzeja ekspozīcija ir unikāla Eiropas un pasaules mērogā, jo lielu daļu kolekcijas sastāda Latvijā un bijušajā PSRS ražotās slēpes un inventārs, kas citu pasaules slēpošanas muzeju krājumos ir sastopams reti vai arī nav atrodams pavisam.

 

Latvijas slēpotāju meistarsacīkstes Mežaparkā. 15 km slēpojuma dalībnieki un tiesneši. Foto: Atpūta Nr.222

Latvijas slēpotāju meistarsacīkstes Mežaparkā. 15 km slēpojuma dalībnieki un tiesneši. Foto: Atpūta Nr.222

 

Pirmās tramplīnlēkšanas sacensības Latvijā 1933.g. 5. Februārī, jaunuzceltajā tramplīnā pie Cēsu Cīrulīša. Sacensību uzvarētājs ar 18,5 m students O.Kalējs (attēlā). Foto “Stadions” 1933.g. Nr.21

Pirmās tramplīnlēkšanas sacensības Latvijā 1933.g. 5. Februārī, jaunuzceltajā tramplīnā pie Cēsu Cīrulīša. Sacensību uzvarētājs ar 18,5 m students O.Kalējs (attēlā). Foto “Stadions” 1933.g. Nr.21

 

Slēpotāji Gaiziņkalnā 1978.g. Foto: K.Pūka

Slēpotāji Gaiziņkalnā 1978.g. Foto: K.Pūka

 

 

Slēpošanas inventāra kolekcija ietver divu vēsturisku posmu eksponātus:

Senākā laika posma (19. gs. beigas – 20. gs. 40. gadu pirmā puse) eksponātu skaitā pārsvarā ietilpst slēpes, kas darinātas dažādu Latvijas amatnieku mājās ar rokām, un speciālās slēpju darbnīcās vai ražotnēs izgatavotas bērza, oša un ozola distanču, “Telemark” un kalnu slēpes, kā arī koka vai bambusa nūjas un importētās slēpes.

 

Foto: K.Freimanis   Foto: N.Treijs
Foto: K.Freimanis Foto: N.Treijs

 

Jaunākā laika posma (20. gs. 40. gadu otrā puse – 80. gadi) eksponātu skaitā pārsvarā ietilpst dažādu Latvijas PSR un citu PSRS republiku slēpju fabriku, celtniecības detaļu rūpnīcu un mēbeļu rūpnīcu ražotās distanču un kalnu slēpes, nūjas un zābaki, kā arī ārzemēs ražotas slēpes un zābaki. Starp koka slēpju ražotājiem šajā grupā minama Latvijas slēpju fabrika „Dinamo”, Igaunijas slēpju fabrikas - Pērnavas “AS Viisnurk” un Tallinas “Dinamo”, Sortavalas mēbeļu-slēpju kombināts (Karēlija), Mukačevas eksperimentālā slēpju fabrika (Ukraina), Novovjatkas slēpju kombināts (Krievija), Udmurtijas slēpju fabrika “Krasnaja zvezda”, Teļehanu slēpju fabrika (Baltkrievija) un citas.

 

Foto: N.Treijs Foto: N.Treijs
Foto: N.Treijs Foto: N.Treijs

 

Koka slēpju izgatavošanas paņēmieni un tehnoloģija

Muzejā iespējams iepazīties ar “Tirzas slēpju arteļa” mūsdienās ražotajām slēpēm un slēpju izgatavošanas amatnieciskajiem paņēmieniem.

 

 

KONTAKTI

 

 

 

© Copyright - Nils Treijs, 2016