Brīvā slēpošana

Slēpošana vienmēr ir lieliska, bet īpaši jauka ir slēpošana bez speciāli ierīkotām trasēm, pilnīgi brīvi izvēloties maršrutu, ar platām un izturīgām slēpēm, pārsvarā pa dziļu sniegu, baudot ziemas lauku ainavu skaistumu un klusumu. Slēpošana, fiziski norūdot ķermeni, sniedz slēpotājam arī fizisku un estētisku baudu un uzmundrinošu brīvības sajūtu.

Slēpojums pa Tirzas upes senleju. Grote-Tirza. 2016.g. Foto: N.Treijs

Slēpojums uz kulta vietu “Jāņakmens” Tirzas pagastā 2016.g. Foto: Z.Priede

Slēpojums pa Mazo un Lielo Virānes ezeru Tirzas pagastā. 2016.g. Foto: Z.Priede

Lai gan mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši, ka laika pavadīšana brīvā dabā ļoti labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu un it īpaši smadzenes, mūsu priekšteči to zināja jau sen, šajā ziņā īpaši izceļot slēpošanu ziemas sezonā:

“Nevienam citam sportam nav to audzinošo vērtību un seku kā ziemas sportam; neviens cits sporta veids nespēj ievest mūs atmosfairā, kas tik pretēja tiem neveselīgiem apstākļiem, kādos mēs dzīvojam savās pilsētu mūŗu sienās; veselībai nederīgo izpriecu vietā stājas šis sports, dodams gaismu, tīrību un ķermenim norūdīšanu.

Šā sporta veida apbrīnojami ātrā izplatīšanās izskaidrojama ar tiem daiļumiem un rosinājumiem, ko tas sniedz mums gada laikā, ko parasti neieredz, dodams mums iespēju gādāt par veselību sirsnīgā tuvībā ar dabu.

Ar ziemas sportu ir kļuvis šis nepatīkas, miesīga un garīga atslābuma laiks par darba un uzvaru laiku. Ziema ir pārvērtusi saīgušo pilsoni jauneklīgi sparīgā vīrā.

Daudzpusīgākais un veselīgākais ziemas sports ir slēpošana. Jau vienkārša paklejošana ar slēpēm spēj sniegt lielu sporta un dabas baudījumu. Vēl jo lielākā mērā tas dod šo baudu tūristam. Tā kā slēpotājam, vai viņš būtu sportsmenis vai tūrists, jāsaduras ik mirkli ar mainīgiem apstākļiem, kur dažnedažādo šķēršļu pārvarēšana prasa acumirklīgas izejas rašanu, tad šis sporta veids nekad nav, tā teikt, izmācāms, bet slēpotājs gūst arvien jaunu prieku, kad tam nākas kāpināt savu prasmi un apķērību, kas viņu mudina vairāk nekā kādā citā sportā no panākuma uz panākumu. Ja vēl ņem vērā, ka šis tik pārmaiņu pilnais sports piekopjams tīrā spēcinošā ziemas gaisā, lielisku ainavu vidū un klimatā, kas atzīts par sevišķi veselīgu, tad slēpošanas priekšrocības un labumi viegli saprotami.” Tā 1931. gadā izdotās grāmatas “Slēpošanas māksla” ievadā rakstīja tās autors K. Luters.


Slēpotājas Ērgļu apkaimē 1930-tajos gados.

Mūsdienās daudzi nekad nav izbaudījuši pastaigu ar platām klasiskajām distanču slēpēm pa aizsnigušiem mežiem un pļavām. Tāpat, šķiet, ir aizmirsti nobraucieni no kalna ziemas klusumā, nogāzē uzkāpjot kājām. Latvijas sniegotās āres gaida jūs! Velciet ārā no pažobeles vecmāmiņas slēpes un dodieties pirmajā brīvajā slēpju izbraucienā!