sl3 sl3 sl3 sl2 sl4

Viena slēpju pāra stāsts.

 

              2016. gada martā Slēpju muzejs saņēma slēpju dāvinājumu! Ilgi glabātās slēpes muzejam dāvināja rīdziniece Veronika Babures kundze.  Tas ir 20. gs. 30 tajos gados ražots oša koka slēpju pāris ar stiprinājumiem - ādas siksnu saitēm ar Hoijera – Ellefsena sprādzēm.  

 

              Sarunas laikā Babures kundze atklāja interesantos un dramatiskos dāvināto slēpju saimnieku dzīves stāstus, kas sasaucas ar Latvijas 20. gadsimta traģiskajiem vēstures notikumiem.  Ar Babures kundzes atļauju iepazīstinām ar tiem savus lasītājus.

 

               Slēpes sākumā piederēja Aleksandram (Noahimam) Šmuļjanam, ebreju tirgotāja Israela Šmuļjana un bagātas krievu rūpnieku ģimenes atvases Antoņinas Mihailovnas Nesterovas vienīgajam dēlam.  Nesterovi ieradās Jelgavas apkārtnē 19. gs. otrajā pusē no Rjazaņas apkārtnes. Antoņina Nesterova bija 1. ģildes tirgotāja Mihaila Nesterova meita. Mihails Nesterovs kopā ar brāļiem dibināja un pārvaldīja 2 ķieģeļu rūpnīcas, tai skaitā Kalnciema ķieģeļu rūpnīcu. Jelgavas apkārtnē brāļiem piederēja vairākas muižas.  Turklāt, par Aleksandra tēvu Israelu Šmuljanu ir zināms maz, vienīgi tik daudz, ka 1930. gadu beigās pastāvēja akciju sabiedrība “B. un J. Šmuljan”, kura nodarbojās ar koku tirdzniecību un ražošanu un kuras dalībnieks kopā ar Borisu Šmuljanu bijis arī Israels Šmuljans.  

 

                 Aleksandrs Šmuljans dzimis Parīzē 1928. gadā, kur īslaicīgi uzturējās viņa vecāki. Pēc     atgriešanās, mācījies Rīgas 9. pamatskolā, vēlāk prestižajā Lomonosova ģimnāzijā. Pēc nostāstiem, ģimene bija turīga, - māte mantoja no tēva lielu ēku Rīgas centrā - Kr. Barona un Dzirnavu ielu stūrī. 1930. gadu beigās ģimene dzīvoja Pārdaugavā, Dārtas (tagad Smiļģa) ielā 52. Tās apkārtnē Aleksandrs slēpoja ar tagad muzejam dāvinātām slēpēm. Tur Aleksandrs arī iepazinās ar kaimiņieni Veroniku Šumaheri (vēlāk Baburi), toreiz vēl mazu meitenīti. 

 

                 Laimīgo Aleksandra bērnību un jauko ģimenes dzīvi pārtrauca Padomju karaspēka ienākšana, tai sekojošais  II  Pasaules karš un nacistu okupācija. Pēdējiem ieņemot Rīgu, zēna tēvu, tāpat kā visus Rīgas ebrejus, ievietoja Rīgas geto.  Vēl pāris reižu palaists mājās ar Dāvida zvaigzni uz muguras un krūtīm, tēvs vairāk neatgriezās. Visticamāk viņš, tāpat, kā lielākā daļa no Rīgas geto 26000 iemītniekiem, 1941.gada novembrī-decembrī nošauts Rumbulas mežā.  1943. gada 18. jūlijā, Aleksandrs, 15 gadu vecumā, peldoties Lielupē, neveiksmīgi lecot ūdenī, noslīka. Aleksandra māte, palikusi viena, vēlāk uzsāka kopdzīvi ar vācu armijas virsnieku, ar kuru kopā, vācu karaspēkam atkāpjoties emigrēja uz Vāciju. 

 

       Aleksandrs Šmuljans      1946. gadā Aleksandra tante uzdāvināja slēpes savai Beātes ielas kaimiņienei Veronikai Šumaherei, vēlāk Baburei, toreiz 9 gadus vecai meitenei, kura kopā ar vecākiem, nesen kā bija atgriezusies no bēgļu gaitām Vācijā. Veronikai slēpes lieti noderēja skolas fizkultūras stundās, mācoties Rīgas 16. pamatskolā un slēpojot apvidū ap tagadējo Nacionālo bibliotēku. Puikas gan esot smējušies, ka tik mazai meitenei ir tik garas, pieaugušo slēpes.  Vēlāk mācoties Rīgas 4. vidusskolā Veronika fizkultūras stundās slēpoja Šmerļa mežā. 1953. gadā žurnāla “Fiziskā kultūra” fotogrāfs iemūžināja 4. vidusskolas 10. klases skolnieces, tai skaitā Veroniku ar muzejam dāvātām slēpēm kājās, slēpojot Šmerļa mežā. 

 

             Tāds ir šo slēpju stāsts. Tās ir slīdējušās gan pa Pārdaugavas, gan Šmerļa meža sniegu, gan nonākušas uz žurnāla vāka un visbeidzot uzdāvinātas  Tirzas slēpju muzejam. 

 

             Tirzas slēpju muzejs izsaka visdziļāko pateicību Veronikai Babures kundzei par slēpju dāvinājumu un novēl daudz veselības un vienmēr labu garastāvokli!

 

 

Foto no žurnāla “Fiziskā kultūra” 1953.g. 4. VSK, 10 klases meitenes:

1. no kr. Nezināma

2. Astrīda Strabule (tagad Priede)

3. no kreisās Veronika Šumahere (tagad Babure) 

4.vai 5. Emma Freimane.

 

Teksts attēla: Simtiem tūkstošu fizkultūriešu visā valstī piedalījušies arodbiedrību – komjaunatnes krosā, demonstrējot padomju fizkultūras masveidību, parādot, kādas milzīgas rezerves aug mūsu sporta meistariem. Arī mūsu republikā vairāk nekā 33.000 jauniešu startējuši sniegainajās krosa distancēs. Attēlā: Rīgas VĻKJS* 30.gadadienas 4. VSK audzēknes – krosa dalībnieces. 

*- Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienība.

 

KONTAKTI

 

 

 

© Copyright - Nils Treijs, 2016